Uzvara izmaksu par mērķa neitralizēšanu cīņā
Bezpilota lidaparātu (UAV) radītie draudi pēdējo gadu laikā no marginālas parādības ir kļuvuši par nopietnu apdraudējumu bruņotajām spēkiem visā pasaulē. Tas ir īpaši skaidri redzams Ukrainā, kur salīdzinoši lētus dronus efektīvi izmanto pret infrastruktūrām, mehanizētām vienībām un atsevišķiem kareivjiem.
Šis konflikts izceļ ne tikai apdraudējuma apjomu, bet arī steidzamo nepieciešamību pret efektīviem un ekonomiskiem pretpasākumiem. Būtībā tās ir ekonomiskas sacensības: NATO nevar atļauties cīnīties pret lētiem droniem, galvenokārt izmantojot dārgas raķetes un sarežģītas sistēmas. Izšķiroša ir ne tikai tehniskā efektivitāte, bet arī ilgtspējīga izmaksu attiecība plašā mērogā.
Uz zemes bāzētu pretgaisa aizsardzības sistēmu (GBAD) pamatā ir trīs galvenie elementi:
- sensori, kas ir operācijas “acis”;
- vadības un kontroles sistēmas (C2) — “smadzenes”;
- efektori — draudu neitralizēšanas līdzekļi.
Tehnoloģiski attīstīti sensori, piemēram, pasaulē vadošais Saab risinājums Giraffe 1X, ļauj precīzi noteikt un klasificēt ļoti mazus mērķus. Atkarībā no mērķa veida, attāluma un vides apstākļiem šis radars var noteikt objektus, kuru radara atstarošanas laukums ir mazāks par 0,01 kvadrātmetru. Taču aizvien jutīgāki sensori rada arī aizvien lielākus datu apjomus, kas jāanalizē reāllaikā.
Mūsdienu C2 sistēmas, kuru darbību nodrošina aizvien jaudīgāka datu apstrāde un, aizvien biežāk — mākslīgais intelekts, spēj apstrādāt šādas datu vienības teju acumirklī. Taču mūsdienu dronu piesātinātajās karadarbības zonās bezpilota lidaparātu aizsardzības sistēmu (C-UAS) efektivitāte ir mazāk atkarīga no vienotām vadības sistēmām, bet vairāk — no efektīvas tīklā savienotu sistēmu vides.
Šāda tīklā savienotu sistēmu pieeja ietver sensorus, kaujas līdzekļus, elektronisku karadarbību, cilvēku un tehnoloģiju sadarbību un ātru informācijas saņemšanu no frontes. Šādam tīklam ir jābūt noturīgam pret degradāciju, tajā jāspēj ātri un efektīvi iekļaut jaunus sensorus un efektorus, kā arī tam jāatbalsta decentralizēta izpilde. Virsroku gūst tā puse, kas spēj ātrāk uztvert, klasificēt un neitralizēt mērķi, vienlaikus saglabājot izdevīgu izmaksu attiecību. Šādu risinājumu nodrošinātā situācijas apzināšanās ļauj ātri pieņemt lēmumus un izvēlēties vispiemērotāko efektoru.
Traucējoši pasākumi vai tieša iznīcināšana
Traucējošu pasākumu vai tiešas iznīcināšanas izvēle būtībā ir ekonomisks lēmums: elektronisks uzbrukums, kad vien iespējams; artilērija un mobilās kaujas vienības atbilstoši situācijai; lēti pārtvērējdroni masveida apdraudējumu gadījumā; dārgas raķetes sarežģītāku mērķu neitralizēšanai. Apdraudējumiem vispiemērotāko efektoru izvēle, ņemot vērā izmaksas, ir tas, kas nosaka, vai C-UAS arhitektūra ir ilgtspējīga plašā mērogā. Šāda loģika ir spēkā neatkarīgi no tā, vai sistēma ir paredzēta civilo infrastruktūru aizsardzībai miera laikā vai frontē esošo kareivju aizsardzībai pret dronu uzlidojumiem, kā arī neatkarīgi no tā, vai sistēmas pamatā ir militāras (MOTS) vai komerciālas (COTS) izcelsmes komponenti.
Ukrainas pieredze liecina, ka C-UAS kļūst par sacensību ekonomikas novājināšanā. Kamēr drons var maksāt tikai dažus simtus eiro, uzlabotas aizsardzības sistēmas var izmaksāt miljonus, turklāt to izstrāde var prasīt ļoti daudz laika.
Lai risinātu šo problēmu, Saab izstrādā “Nimbrix” — ekonomisku “fire-and-forget” tipa raķeti, kas īpaši paredzēta pretdronu operācijām. Šī raķete, kuras darbības diapazons ir 2–4 km, izmanto aktīvu meklētāju un gaisā detonējošu kaujas galviņu, kas piemērota aizsardzībai pret dronu uzlidojumiem. Sistēma ir piemērota gan neatkarīgai darbībai, gan integrēšanai plašākās pretgaisa aizsardzības arhitektūrās.
„Nimbrix“ ir zemas izmaksas raķete, ko var palaist un par kuru vairs nav jāuztraucas, un kas ir paredzēta apdraudējuma vidē, kuru arvien vairāk ietekmē bezpilota gaisa kuģu (UAS) izplatība.
Straujas inovācijas — tempu nosaka Ukraina
Dronu karadarbība attīstās ļoti ātri — Ukrainā tas notiek īpaši pārsteidzošos tempos. Ukraina nepaātrina tradicionālo attīstības procesu, bet gan darbojas pēc pilnīgi atšķirīga attīstības modeļa. Informācija no frontes, civilās tehnoloģijas, jauni uzņēmumi, strauja prototipu izstrāde — tas viss attīstās dienās vai pat nedēļās, savukārt būtiski uzlabojumi dronu uzbrukumu taktikā un ISR iespējās ir novērojami ik pēc trim vai četriem mēnešiem.
Tas ir tiešs izaicinājums NATO: tradicionālās sagādes procedūras var nespēt tikt līdzi apstākļiem, kur gan dronu, gan pretrdonu aizsardzības sistēmas tiek pastāvīgi uzlabotas. Tādēļ C-UAS ir jāizstrādā kā adaptīvas sistēmas — to pamatā jābūt pastāvīgas integrācijas, testēšanas, ieviešanas un nomaiņas risinājumiem, nevis fiksētai programmai ar noteiktu noslēguma posmu.
Lai tiktu līdzi šādai attīstībai, Saab paļaujas uz pastāvīgu atgriezenisko saiti starp lietotājiem, ekspluatācijā ieviestajām sistēmām, inženiertehniskajām komandām un rūpnieciskajiem partneriem. Mācībās, praksē un karadarbības vidē, kur izmantota Saab produkcija, gūtā informācija tiek reģistrēta un operatīvi izmantota sistēmu izstrādē, programmatūras atjauninājumos, integrācijas risinājumos un taktiskos pielāgojumos. Spēja paātrināt atgriezenisko saiti starp kaujas lauku un ražotāju kļūst tik pat svarīga kā pašas tehnoloģijas.
Būtisks piemērs ir koncepcija “Loke”, kas izstrādāta, sadarbojoties Zviedrijas Gaisa spēkiem, Zviedrijas Aizsardzības materiālu administrācijai (FMV), Saab un partneriem. Mobils un pielāgojams C-UAS risinājums kaujas vienībām tika izstrādāts un ieviests ekspluatācijā tikai 84 dienu laikā.
Šī modulārā sistēma aptver visu mērķa iznīcināšanas ķēdi un ietver pārbaudīto radaru Giraffe 1X, kā arī viegla svara C2 risinājumu uz SHORAD bāzes. Efektori, piemēram, neliels ierocis, kas uzstādīts uz attālināti vadāmas ieroču stacijas Trackfire, ir šā risinājuma noslēdzošais elements. Šīs sistēmas var darboties gan uz sauszemes platformām, gan uz jūras spēku kuģiem, piemēram, Saab Combat Boat 90. Tās jau ir ieviestas ekspluatācijā un pārbaudītas reālā NATO operācijā Malborkas gaisa spēku bāzē Polijā no 2025. gada aprīļa līdz septembrim.
Tradicionālo ilggadējo izstrādes ciklu vietā šī koncepcija paļaujas uz esošu sistēmu pārveidošanu un strauju jaunu funkciju un tehnoloģiju integrēšanu — tas ir pašsaprotams rezultāts Saab lomai kā sistēmu integrētājam, nevis platformu piegādātājam, paļaujoties uz atvērtu, no konkrētas tehnoloģijas neatkarīgu arhitektūru, kur galvenā prioritāte ir integrācijai, nevis jaunu risinājumu izstrādi. Rezultāts ir mērogojams un pielāgojams risinājums, kas var attīstīties līdzi aizvien jauniem apdraudējumiem. Loke spēj darboties arī pārvietojoties, tādējādi nodrošinot pastāvīgu aizsardzību pozīciju maiņas laikā.
Neviena sistēma nav ideāla
Saab ir līderis tādu tiešās iznīcināšanas efektoru ražošanā, kas piemēroti lieliem droniem un citiem gaisa apdraudējumiem, tostarp lidmašīnām un helikopteriem. Kā piemēru var minēt RBS 70 NG — tā ir lāzervadāma, operatora vadīta sistēma, noturīga pret elektroniskiem traucējumiem. Plašākas “sistēmu sistēmas” koncepcijas ietvaros RBS 70 NG vienā platformā ietver gan raķetes, gan novērošanas risinājumus, ļaujot dažādiem efektoriem darboties vienotā arhitektorā. Mobilo tālvadības kaujas vienību konfigurācijas dēļ tā ir arī svarīgs MSHORAD (mobilās tuvās darbības pretgaisa aizsardzības) komponents, kas bruņotajiem spēkiem sniedz ievērojamas taktiskās priekšrocības ātras ieviešanas un pielāgojamas pozicionēšanas dēļ.
Tajā pašā laikā aizvien svarīgāki kļūst arī neitralizēšanas ar traucējošiem pasākumiem risinājumi, tostarp bloķēšana, tīkli un “medību droni”. Sadarbībā ar jauniem uzņēmumiem un nozares partneriem Saab turpina jaunu risinājumu izpēti, lai pretotos gan pašreizējiem, gan nākotnes apdraudējumiem. Taču nav neviena “perfekta risinājuma”.
Mūsdienu dronu karadarbībā ir nepieciešamas daudzpakāpju aizsardzības koncepcijas, kuru pamatā ir dažādas reģionālajiem apdraudējumiem un ekspluatācijas prasībām atbilstošas sistēmas. Šādā arhitektūrā jau no paša sākuma jāietver daudzpakāpju izmaksu loģika: piemērotākais risinājums ar vispiemērotākajām izmaksām pret attiecīgo apdraudējumu. Aizvien lielāka nozīme ir ciešākai sadarbībai ar NATO, lai gan aizsardzības stratēģijās augstāka prioritāte ir valsts aizsardzībai.
Galu galā galvenā mācība no Ukrainas pieredzes ir skaidra: C-UAS ir ne tikai tehniska aizsardzības problēma. Tās ir sacensības savstarpējā sadarbībā, ekonomikā un nozaru spējā pielāgoties. Lielākais izaicinājums vairs nav tikai tehnoloģijas — tas ir ātrums: inovāciju, integrācijas, savstarpējas savietojamības, apmācību un taktisku pielāgojumu izstrādes ātrums. Nav neviena universāla risinājuma aizsardzībai pret dronu karadarbību, taču ir steidzama nepieciešamība ieviest efektīvus un mērogojamus C-UAS risinājumus.
Saab Latvijā
Saab jau vairāk nekā 25 gadus ir uzticams partneris Latvijai un Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Latvijas klientiem nodrošinot pasaulē vadošos risinājumus dažādās jomās.
Lasīt vairāk